Поиск

Полнотекстовый поиск:
Где искать:
везде
только в названии
только в тексте
Выводить:
описание
слова в тексте
только заголовок

Рекомендуем ознакомиться

'Решение'
Государственный стандарт общего образования – нормы и требования, определяющие обязательный минимум содержания основных образовательных программ обще...полностью>>
'Документ'
Наступила ночь, сладкая, которую ждут многие. Наш герой знал, что это ночью что-то произойдёт, что-то начнётся. Грандиозное. Но вот что? И что же ждат...полностью>>
'Регламент'
1.1. Ці Правила поширюються на підприємства, установи, організації (далі - підприємства) незалежно від їх підпорядкування і форм власності, які займа...полностью>>
'Документ'
регуляторного впливу наказу Міністерства екології та природних ресурсів України «Щодо встановлення критеріїв оцінки ризику потенційного впливу генетич...полностью>>

Комиссия историков Латвии Комиссия историков Латвии

Главная > Документ
Сохрани ссылку в одной из сетей:

Pamatdarbs par latviešu policijas bataljoniem ir sērijas "Latviešu karavīrs Otra pasaules kara laikā" 2. sējums. Latviešu policijas bataljonu lomai ebreju iznīci­nāšanā, kaut arī tikai īsumā, pievērsies arī Andrievs Ezergailis. Autors sīkāk iztirzā 20. bataljona darbību, kura uzdevumos ietilpa arī Rīgas geto apsargāšana; 18. bataljona lomu 1942. gada ebreju iznīcināšanas akcijā Sloņimā, par ko 1961. gadā Rīgā tiesāja deviņus bataljona dalībniekus (A. Ezergailis apšauba

padomju tiesas izmeklēšanas metodes un rezultātus); 22. un 272. bataljona gaitas Varšavā, veicot geto ārējās apsardzes dienestu no 1942. gada augusta līdz oktob­rim, lielās geto "tīrīšanas", resp., ebreju izvešanas akcijas laikā (par latviešu batal­jonu darbību Varšavā holokausta literatūrā ir parādījušās ļoti pretrunīgas ziņas).

Par latviešu policijas bataljonu darbību Baltkrievijā tagad pieejams Baltkrievijas vēsturnieka Alekseja Ļitvina pārskats. Pēc viņa sniegtajām ziņām, Baltkrievijā vācu okupācijas laikā darbojušies 26 latviešu policijas bataljoni. Tie "baltkrievu tautas vēsturiskajā atmiņā [..] ir palikuši kā soda ekspedīciju dalībnieki, no kuriem daudzi runāja krieviski un izcēlās ar nežēlību pret baltkrieviem". Kaut Ļitvins savu darbu balsta uz dažādu arhīvu avotiem, tomēr daži minētie bataljonu numuri izraisa izbrīnu, piemēram, 208., 231., 347., 432,, 546. un 860. Tādu numuru latviešu bataljoniem vispār nebija.

Latviešu policijas bataljonu veidošanu visai sīki ir aprakstījis latviešu vēstur­nieks Haralds BiezaTs. Viņš šai sakarībā sevišķi izceļ divas lietas:

  1. dažu latviešu virsnieku aktīvo lomu slēgtu militāru formējumu veidošanā
    [Vācieši izmantoja viņu vēlēšanos aktīvi cīnīties frontē.] un

  2. piespiedu raksturu, kāds bija 9. februāra pavēlei un ar to saistītai "lielajai
    vervēšanas akcijai" ("GroRwerbung furdie lettischen Schutzmannschaften"), runājot
    pat par "formālu piespiedu mobilizāciju".44 Tomēr gluži nevar pievienoties Biezā
    uzskatam par "formālu piespiedu mobilizāciju". Neapšaubāmi, ka šai vervēšanas
    akcijai bija savi piespiedu elementi. Vervēšana nenotika tikai ar plakātiem, uzsau­
    kumiem radio, uzsaukumiem un rakstiem presē un vervēšanas sanāksmēm vien,
    bet tika izsūtītas arī iesaukšanas pavēles (Gestellungsbefehl).

Plašāka vispārēja pētījuma par austrumos izveidotajiem policijas bataljoniem līdz šai dienai vēl trūkst. Vispārēju pārskatu par austrumu tautu policijas batal­joniem sniedz Georgs Tesins.

III. Secinājumi un darba hipotēzes

Turpmākajam pētniecības darbam par latviešu policijas slēgtajiem bataljoniem jāizvirza 10 temati vaitematu loki.

1. Literatūrā latviešu policijas bataljonus bieži vien dēvē par "tīrām" brīvprātīgo vienībām (sk., piemēram, Hilbergu). Toties Biezais pārstāv viedokli, ka, sākot ar "lielo vervēšanas akciju" 1942. gada februārī, vairs nevar runāt par brīvprātību.

Rodas jautājumi: kāda bija policijas bataljonu komplektēšanas norise? Kā tulkot "brīvprātības" jēdzienu? (Ko vispār nozīmē "brīvprātība" okupācijas apstākļos?) Cik bataljonu sastāvēja no brīvprātīgajiem, cik - no "norīkotiem" un piespiedu kārtā mobilizētajiem?

  1. Kāpēc veidoja latviešu policijas bataljonus un kādām vajadzībām? Vai to
    noteica vācu personāla trūkums armijas aizmugures apgabalu pārvaldīšanai? Vai
    tās bija armijas vajadzības, lai aizpildītu robus frontē? Vai Himleram bija vajadzīgas
    speciālas vienības cilvēku masveida slepkavošanai? Vai policijas bataljoni arī ietilpa
    Himlera SS armijas veidošanas plānos?

  2. Cik pamatotas ir Braitmena tēzes, ka policijas bataljoniem bija jāturpina ar
    grautiņiem aizsāktais ebreju iznīcināšanas darbs, lai arī turpmāk pasaulei varētu
    parādīt, ka vietējie iedzīvotāji (šī pētījuma gadījumā - latvieši) to dara paši un
    turklāt brīvprātīgi?

  3. Cik pamatota cita Braitmena izvirzītā tēze, ka nacisti uzskatījuši dažas
    tautas par piemērotām, lai masveidā apšautu cilvēkus (austrumeiropieši, bet jo
    sevišķi latvieši), toties citas šim eksekūciju darbam neesot derīgas (piemēram,
    vācieši un citi rietumeiropieši)?

  4. Vai paši latvieši varēja ietekmēt slēgto vienību formēšanas gaitu? Kāds
    efekts bija mēģinājumiem organizēt savas militārās vienības un tās iesaistīt vācu
    armijas rindās?

  5. Kāda bija latviešu policijas bataljonu loma okupācijas varas represīvajā
    sistēmā: pasākumos pret ebrejiem un ebreju iznīcināšanā (ieskaitot geto apsar­
    gāšanu un likvidēšanu); partizānu apkarošanā; citās represīvās darbībās pret civil­
    iedzīvotājiem (darbaspēka "sagādāšana", dažādi sardzes dienesti, lauksaimniecības
    produktu rekvizīcijas u.c). Te būtu jāizpēta katra atsevišķa bataljona darbība.

  6. Kāda nozīme latviešu policijas bataljoniem bija frontes dienestā? (Arī te
    būtu jāpēta katra atsevišķa frontē iesaistīta bataljona darbība.)

  7. Kāda bija latviešu policijas bataljonu locekļu demogrāfiskā un sociālā
    struktūra? (Te būtu jāveic biogrāfisko datu analīze.)

  8. Kādu motīvu vadīti brīvprātīgie iestājās policijas bataljonu dienestā? Ko viņi
    zināja par saviem turpmākajiem dienesta uzdevumiem? Ko par ebreju iznīcināšanu?

(Šai sakarībā sīkāk jāpārbauda Latvijas Zemes pašpārvaldes konstatējums, ka latviešu policijas bataljonu vīri ir "tikai kara algotņi, kuru darbs tiek samaksāts".)

10. Kas kopējs un kas atšķirīgs policijas bataljonu formēšanā Latvijā, Lietuvā,
Igaunijā un Ukrainā?

Pirms var izdarīt secinājumus un vispārinājumus par latviešu policijas darbību un lomu vācu okupācijas laikā, rūpīgi jāapzina un jāizvērtē viss faktuālais materiāls, kā to Ukrainas gadījumā ieteica arī Golčevskis. Ar drošas faktu bāzes palīdzību tad varēsim izdarīt attiecīgos secinājumus, vispārinājumus un salīdzinājumus, kā arī izteikt vērtējumus. Kādā veidā šāds darbs papildinās līdzšinējo ainu, vai tas to niansēs, vai tas pat liks mainīt dažu labu uzskatu par latviešu bataljonu lomu vācu okupācijas laika represīvajās struktūrās, jo sevišķi holokaustā, to rādīs nākotne.

ТОМ 3. Тоталитарные режимы и репрессии в Латвии в 1940-1956 г.

Комиссия историков Латвии. Исследования 2000 года. Рига 2007 г. 2-е издание.

SATURS

Priekšvārds 9

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ 1940.-1941. GADĀ

Irēne Šneidere

Padomju režīma represijas pret Latgales civiliedzīvotājiem

1941. gada jūnijā-jūlija sākumā 15

Ēriks Jēkabsons

Padomju represijas pret Latvijas poļiem, lietuviešiem un baltkrieviem

1940.-1941. gadā ' 51

Ainārs Lerhis

Padomju režīma represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem 71

-

Ēriks Jēkabsons, Ainārs Bambals

Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem
"1940.-1941. gadā 120

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941-1945)

Inesis Feidmanis

Latvija vācu okupācijas laikā (1941-1945):

aktuālās izpētes problēmas 173

Antonijs Zunda

Vācu okupācijas varas politika Latvijā: nostādnes vēstures literatūrā 186

Jānis Taurēns

Baltijas jautājums lielvalstu politikā Otrā pasaules kara gados:

ieskats historiogrāfijā 208

Kaspars Zellis, Uldis Neiburgs

Vācu okupācijas laikā represētie Latvijas iedzīvotāji (1941-1945).

Datu bāzes apraksts 227

Kārlis Kangeris

Nacionālsociālistiskās Vācijas plānotā represīvā politika

pret latviešu inteliģenci 1941. un 1942. gadā 240

Uldis Neiburgs, Dzintars Ērglis

Nacionāla un padomju pretošanās kustība:

kopīgais un atšķirīgais (1941-1945) 267

Dzintars Ērglis

Padomju represīvo orgānu arestētie ģenerāļa Kureļa grupas dalībnieki 330

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ, 1944. GADS - 50. GADU VIDUS

Ritvars Jansons, Indulis Zālīte

LPSR valsts drošības dienesta izveidošana un tā galvenie represīvie

uzdevumi 1944.-1956. gadā 373

Aldis Bergmanis

LPSR valsts drošības dienesta attīstība un loma genocīda īstenošanā

Latvijā (1944-1953) 477

Daina Bleiere

Represijas pret zemniecību Latvijā 1944.-1953. gadā 539

Heinrihs Strods

Latvijas skolu jaunatnes nacionālā pretošanās kustība

(1944. gads - 50. gadu vidus) 592

Jānis Riekstiņš

Migrantu kolonizācija Latvijā, 1944, gads - 50. gadu vidus 676

1941. gada 14. jūnijā no Latgales apriņķiem izsūtīto iedzīvotāju dzimums un vecums*

Abrenes apr.

Daugavpils apr.

Ludzas

apr.

Rēzeknes apr.

Kopā

Izsūtīto skaits

416

1055

453

625

2549

Motiem: vīrieši

205

544

247

316

1312

sievietes

211

511

206

309

1237

Vecums: līdz 7 gadiem

58

117

55

83

313

no 7 līdz 16 gadiem

86

184

82

105

457

no 16 līdz 60 gadiem

253

699

290

392

1634

no 60 līdz 80 gadiem

18

53

25

44

140

vecāki par 80 gadiem

1

2

1

1

5

2. tabula

1941. gada 14. jūnijā no Latgales izsūtīto iedzīvotāju skaits (pēc dzimuma un vecuma)

salīdzinājumā ar Latviju kopuma

Latvija

T.sk. Latgale

skaits

%

skaits

%

Izsūtīti

14 297

100

2549

100

No tiem: vīrieši

7177

50,20

1312

51,50

sievietes

7122

49,80

1237

48,50

Vecums: līdz 7 gadiem

1614

11,30

313

12,30

no 7 līdz 16 gadiem

2137

14,90

457

17,90

no 16 līdz 60 gadiem

9343

65,30

1634

64,10

no 60 līdz 80 gadiem

1151

8,10

140

5,50

vecāki par 80 gadiem

54

0,40

5

0,20

3. tabula

1941. gada 14. jūnijā no Latgales apriņķiem, pilsētām un pagastiem izsūtīto iedzīvotāju skaits*

Apriņķa nosaukums

Iedzīvotāju skaits pēc 1935. g. tautas skaitīšanas datiem

Izsūtītie

skaits

%

Abrenes apriņķis

109 889

416

0,40

Tai skaitā: Abrene

1 227

23

1,90

Balvi

2 044

17

0,80

Augšpiis pag.

8 208

44

0,50

Baltinavas pag.

8197

46

0,60

Balvu pag.

11 066

22

0,30

Vīksnas pag.**

8

Bērzpils pag.

6 640

33

0,50

Gauru pag.

10 889

10

0,10

Kacēnu pag.

10719

52

0,60

Upmales pag.**

15

Liepnas pag.

4 778

25

0,50

Linavas pag.

6 920

4

* 0,10

Purvmalas pag.

6 627

37

0,60

Rugāju pag.

7 245

22

0,30

Šķilbēnu pag.

6 429

2

0,03

Tilzas pag.

6 633

35

0,50

Viļakas pag.

12 267

21

0,20

Daugavpils apriņķis

194 538

1055

0,54

Tai skaitā: Daugavpils

45 071

616

1,40

Preiļi

1 642

18

1,10

Līvāni

3 509

22

0,60

Apriņķa nosaukums

Iedzīvotāju skaits pēc 1935. g. tautas skaitīšanas datiem

Izsūtītie

skaits

%

Krāslava

4 300

20

0,50

Aizkalnes pag.

6 658

11

0,20

Asūnes pag.

6 831

16

0,20

Aulejas pag.

7 359

14

0,20

Biķernieku pag.

4 895

4

0,10

Dagdas pag.

7127

12

0,20

Indras pag.

6 793

39

0,60

Izvaltas pag.

7 335

4

0,05

Kalupes pag.

5 967

54

0,90

Kapiņu pag.

12 483

6

0,20

Aglonas pag.**

22

Krāslavas pag.

7916

7

0,10

Līksnas pag.

10 799

19

0,20

Nīcgales pag.

6

Līvānu pag.

7 830

47

0,60

Naujenes pag.

6 209

6

0,10

Preiļu pag.

9 578

12

0,10

Robežnieku pag.

4 274

3

0,07

Rudzētu pag.

3 306

29

0,90

Skaistas pag.

6 802

24

0,40

Višķu pag.

10 290

35

0,30

Vārkavas pag.

7 564

11

0,10

Ludzas apriņķis

93 258

453

0,50

Tai skaitā: Ludza

5 556

104

1,90

Zilupe

1 573

11

0,70

Apriņķa nosaukums

Iedzīvotāju skaits pēc 1935. g. tautas skaitīšanas datiem

Izsūtītie

skaits

%

Kārsava

1 892

19

1,00

Briģu pag.

4 939

7

0,10

Ciblas pag.

6 709

36

0,50

Istras pag.

8 045

14

0,20

Kārsavas pag,

9 867

31

0,30

Mērdzenes pag.

11 255

21

0,20

Nautrēnu pag,

6 374

37

0,60

Nirzas pag.

5 347

30

0,60

Pasienes pag.

7112

38

0,50

Pildas pag.

7 571

42

0,60

Rundēnu pag.

4 257

13

0,30

Šķaunes pag.

6 702

19

0,30

Zvirgzdenes pag.

6 059

31

0,50

Rēzeknes apriņķis

140 008

625

0,44

Tai skaitā: Rēzekne

13 151

152

1,20

Varakļāni

1 679

9 .

0,50

Viļāni

1339

10

0,70

Atašienes pag.

3 297

16

0,50

Barkavas pag.

5 267

49

0,90

Bērzgales pag.

7 400

14

0,20

Dricēnu pag.

4 332

33

0,80

Ezernieku pag.

7128

11

0,15

Gaigalavas pag.

3 692

16

0,40

Gaiēnu pag.

8 805

11

0,10

Kaunatas pag.

10 018

48

0,50

Apriņķa nosaukums

Iedzīvotāju skaits pēc 1935. g, tautas skaitīšanas datiem

Izsūtītie

skaits

%

Makašānu pag.

7 685

29

0,40

Maltas pag.

9 967

31

0,30

Ozolaines pag.

5 308

29

0,50

Ružinas pag.

7164

12

0,17

Rēznas pag.

10 255

32

0,30

Sakstagala pag.

7 566

34

0,45

Silajāņu pag.

9 788

17

0,20

Varakļānu pag.

7618

25

0,30

Viļānu pag.

8 549

47

0,50

4. tabula 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latgales iedzīvotāju nacionālais sastāvs*

Abrenes apr.

Daugavpils apr.

Ludzas apr.

Rēzeknes apr.

Kopa

Latvieši

280

606

319

487

1692

Krievi

124

161

75

77

437

Ebreji

-

211

35

32

278

Vācieši

2

5

1

-

8

Citas tautības

10

72

23

29

134

Kopā

416

1055

453

625

2549

(по материалам) Ainārs Lerhis



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Перестройки Александр Яковлев зачитал «Сообщение комиссии по политической и правовой оценке советско-германского договора о ненападении от 1939 года». Этот документ часто именуют просто доклад

    Доклад
    — Итак, за что теперь? — сказал он с тем же лёгким оттенком иронии. — За посрамление полиции мыслей? За смерть Старшего Брата? За человечность? За будущее?
  2. Программа подготовки специалиста специальности 020800 «Историко-архивоведение» Для студентов очной формы обучения

    Программа
    …. Россия в Новое время, глобальные проблемы общественно-исторического развития и способы их решения. Советское государство, противоречия общественного и духовного развития; характер взаимодействия власти и общества, причины кризиса тоталитаризма.
  3. Карпов В. В. Генералиссимус : Историко-док изд

    Книга
    Размещено в Библиотеке думающего о РоссииВзято с сайта аналитической группы Чувашского регионального отделения Общероссийской политической организации "Союз офицеров"
  4. Книга историка Ю. Цурганова посвящена исключительно сложной странице истории русского зарубежья: попыткам воспользоваться развернувшейся Второй мировой войной для свержения большевистского режима в СССР и приведения к власти национального русского правительства.

    Книга
    Книга историка Ю. Цурганова посвящена исключительно сложной странице истории русского зарубежья: попыткам воспользоваться развернувшейся Второй мировой войной для свержения большевистского режима в СССР и приведения к власти национального
  5. Положение об Окружной межведомственной комиссии по организации отдыха, оздоровления детей и занятости подростков. (Приложение 2)

    Документ
    Об организации отдыха и оздоровления детей в Северо- Восточном административном округе города Москвы в период летней оздоровительной кампании 2011 года

Другие похожие документы..